Pēdējos gados vairākums ļaužu, kuri vēlas atbrīvoties no liekā svara, šā mērķa sasniegšanai priekšroku dod “slinkajiem” notievēšanas veidiem: plastiskai ķirurģijai, tauku sadedzinātājiem, elektriskajai miostimulācijai.
Īsāk sakot, populārs ir viss, kas neprasa fizisku piepūli un daudz laika. Taču bez fiziskās aktivitātes notievēšanas process nebūs tik aktīvs, kā gribētos. Kustības organismam ir tikpat nepieciešamas kā ēdiens, ūdens un gaiss.
Nešķiramais pārītis
Kustību nepietiekamība, proti, hipokinēzija, ir mūslaiku lielākā nelaime. Mazkustīgā dzīvesveida rezultātā cilvēka organismā būtiski samazinās vielmaiņas procesi, rezultātā parādās nepievilcīgi tauku nogulsnējumi. Protams, tikai ar fizisko kultūru vien, nemainot uztura koncepciju, no liekajiem uzkrājumiem atbrīvoties nav iespējams. Pavisam cita lieta ir slodzes plus diēta. Tāds savienojums iedarbojas daudz labāk nekā tikai diēta.
Zinātnieki ir pierādījuši – nodarbojoties ar sportu, organismā spēcīgāk tiek izstrādāts tiroksīns, kas ietekmē kaloriju sadedzināšanas ātrumu, rezultātā palielinās vielmaiņas ātrums.
Vēl fiziskie vingrojumi palīdz organismam izstrādāt enzīmus – vielas, kas tieši piedalās tauku sašķelšanā. Taču der atkārtot vēlreiz: vairākums dietologu uzskata, ka fiziskos treniņus var uzskatīt tikai kā metodi, kas papildina diētu. Praktizējot tos izolēti, ķermeņa svara samazināšanās vai nu nenotiek, vai arī tā ir nebūtiska un nenoturīga.
“Vairāk” nenozīmē “labāk”
Daudzi uzskata, ka sekmīgai ķermeņa svara samazināšanai nepieciešamas tikai intensīvas fiziskās slodzes, turklāt – jo vairāk, jo labāk. Bet pievērsties tādām slodzēm nav ne spēka, ne arī īpašas vēlēšanās, tāpēc liela daļa no tām vienkārši izvairās. Noskaidrots, ka optimāls variants liekā svara novēršanai ir tieši mazas vai vidējas intensitātes slodzes, toties laikietilpīgas – piemēram, iešana kājām normālā tempā vienu stundu dienā vai vairāk trenētiem cilvēkiem pusstundu ilgs skrējiens katru dienu.
Starp citu, liekie tauki var sadegt ne tikai šādu nelielu slodžu laikā, bet, kas ir visai interesanti, arī pēc tam. Tāpēc, lai “iedarbinātu” šo procesu, nav nepieciešams sevi mocīt ar smagiem treniņiem vairāku stundu garumā. Pilnīgi pietiek būt aktīvam: skriet, slēpot, braukt ar divriteni, peldēt, spēlēt tenisu un citas sporta spēles – jebkuri centieni uzturēt fizisko aktivitāti tiks ierakstīti aktīvā.
Gājiens kājām
Intensīvs gājiens vienmēr izraisa būtisku visa ķermeņa satricināšanu, kas ir pat ļoti veselīga: paātrinās sārņu izdalīšanās no organisma, paaugstinās asinsvadu tonuss, tiek trenēti visi orgāni bez izņēmuma. Jāņem vērā, ka, ejot lēni, organisms nekādu īpašo slodzi nesaņem, bet tas nozīmē, ka maiņas un visi citi procesi norit tieši tāpat kā miera stāvoklī.
Labāk noiet mazāku attālumu, bet ātrāk, un pēc tam atpūsties nekā staigāt daudz un lēnām. Kustoties ātrā tempā, tiek patērēts lielāks daudzums enerģijas. Piemēram, ja iešanas temps ir 110 soļu minūtē, cilvēks, kura svars ir 70 kg, stundas laikā zaudē 290 kcal, bet, ja temps ir 120 soļu, – par 100 kcal vairāk.
Jauniem un veselīgiem cilvēkiem priekšroka jādod iešanas tempam, bet gados vecākiem un ne tik veseliem – iešanas ilgumam. Taču jebkurā gadījumā gājiens nedrīkst izraisīt aizdusu, bet pulsam 10 minūtes pēc iešanas pārtraukšanas jābūt tuvu normai.
Izcilais krievu ķirurgs, zinātnieks un rakstnieks Nikolajs Amosovs par optimālu ikdienas normu uzskatīja 8000 soļu, kas noieti atšķirīgā tempā. Taču vienlaikus viņš arī brīdināja, ka slodze jāpalielina pakāpeniski.
Problemātiskās zonas
Tauku “spilventiņi” parasti izveidojas vietās, kuras mēdz saukt par “problemātiskām”: uz gurniem, jostasvietas, toties diētas laikā kā pirmās novājē seja un krūtis. Proti, organisms patērē taukus nevis no tām vietām, kurām gribētos, bet gan no tām, kur to vieglāk izdarīt.
Šā iemesla dēļ auguma disproporcijas pat var pastiprināties. Šo trūkumu novērš regulāri ik dienu izpildīts speciāls vingrojumu komplekss, ar kuru var regulēt tauku patēriņu no tām vai citām ķermeņa zonām. Diemžēl visus vingrojumu kompleksus aprakstīt nav iespējams, tāpēc ieskatam viena no svarīgākajām metodēm – vēdera preses nostiprināšana.
